Kas var būt jaukāks par mazo ķepiņu steidzīgo dipināšanu pa grīdu? Kucēni ir brīnišķīgi, un jūs sagaida ne viens vien prieka brīdis. Protams, jūs ātri vien pieķeraties jaunajam ģimenes loceklim un vēlaties, lai viņš izaugtu vesels un dzīvespriecīgs. Bet ko darīt, ja jūsu kucēnam sākas caureja? Lai gan caureja ne vienmēr ir pamats uztraukumam, tā var būt arī nopietnas saslimšanas simptoms. Pret caureju kucēnam nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Šajā rakstā mēs ne vien pastāstīsim par dažiem iespējamiem kucēna caurejas cēloņiem, bet arī ieteiksim, kā rīkoties ārkārtas situācijā.
Cēloņa noteikšana — kāpēc kucēnam ir caureja?
Visbiežāk caureja kucēnam ir saistīta ar viņa gremošanas sistēmu, kuras līdzsvars kaut kādu iemeslu dēļ ir izjaukts. Tāpēc vairumā gadījumu caureju izraisa tas, ka kucēns apēd kaut ko nepiemērotu. Kucēni ir ļoti zinātkāri un viņiem patīk izpētīt lietas. Tāpēc viņi liek uz zoba visdažādākos priekšmetus. Tas var novest pie tā, ka kucēna kuņģī nokļūst kāda lieta, kas izraisa gremošanas traucējumus. Suņa ķermenis ar caureju un vemšanu var censties atbrīvoties no svešķermeņa.
Jūsu kucēns nedrīkst ēst šādas lietas:
- sabojājusies pārtika,
- pārāk auksta slapjā barība,
- ēdiena pārpalikumi vai ēdiena atliekas,
- cilvēkiem domāta pārtika,
- pārāk liels barības daudzums,
- ļoti taukaini pārtikas produkti,
- kauli,
- asakas,
- sniegs,
- netīrs dzeramais ūdens.
Ja jūsu suns vēl nav iemācījies, ko viņš drīkst un ko nedrīkst ēst, sākumā viņš, iespējams, gandrīz visu uzskatīs par ēdamu. Tādējādi jūsu četrkājainais draugs var apēst ēdiena pārpalikumus vai sabojājušos pārtiku, kas viņam nenāks par labu un, iespējams, izraisīs caureju.
Ja vien jūsu kucēns nav apēdis kaut ko indīgu vai asu, viņam būs viegli kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi. Pavisam cita situācija ir tad, ja jūsu suns nejauši apēd pārtikas produktus, kas viņam ir kaitīgi, (piemēram, šokolādi, zāles, tīrīšanas līdzekļus vai indīgu ēsmu). Tiklīdz to pamanāt, nekavējoties vediet savu mājdzīvnieku pie veterinārārsta, jo viņa dzīvībai draud briesmas.
Kontrolsaraksts: iespējamie saistītie simptomi un caurejas iemesli
| Iemesls | Apraksts | Simptomi |
|---|---|---|
| Parazīti (piemēram, lenteņi, nematodes, citi tārpi) | Inficēšanās notiek, ostot svešu suņu izkārnījumus vai zālainas platības, vai augus, uz kuriem atrodas tārpu oliņas vai kāpuri. Suns var inficēties arī, ēdot peles. Šos parazītus atklāj, paņemot izkārnījumu paraugu. Pēc tam problēmu risina ar atbilstošu terapiju. | Inficēšanās simptomi kucēniem ir nespēks un nogurums, tenesms niezes dēļ, ādas kairinājums un ekzēma, svara zudums, asinis izkārnījumos, vemšana un parasti uzpūsts vēders. |
| Giardia | Šie mikroskopiskie parazīti ir ļoti infekciozi un rada pamatīgus gremošanas traucējumus. No tiem nevar atbrīvoties ar parastām attārpošanas zālēm. | Giardia simptoms ir mīksta, gļotaina caureja, izkārnījumi nereti ir dzeltenīgi. Jauniem suņiem slimība bieži norit smagi un ir nepieciešama intensīva ārstēšana. Pieauguši suņi tik smagi neslimo, taču viņu svars pastāvīgi samazinās. |
| Stress | Kucēniem daudz jaunu iespaidu un piedzīvojumu var radīt lielu stresu. Tas īpaši var skart jutīgus suņus. | Stress var izpausties gan pozitīvu emociju veidā (piemēram, kā pārmērīgs prieks), gan ar negatīvām emocijām (piemēram, kā nepamatota nervozitāte/trauksme). |
| Zāles | Zālēm, ko dodam mūsu četrkājainajiem draugiem, var būt blakusparādības, tostarp caureja un vemšana, (piemēram, attārpošanas tabletēm). | Attārpošanas zāles kucēniem var izraisīt caureju un vemšanu, zālēm cīnoties ar parazītu invāziju. Zāles nogalina tārpus, un ķermenis cenšas pēc iespējas ātrāk no tiem atbrīvoties. Simptomiem būtu jābūt īslaicīgiem. |
| Kuņģa un zarnu trakta infekcija | Kucēna gremošanas sistēmā var ieperināties vīrusi, baktērijas un sēnītes. Sunīša imūnsistēma vēl ir vāja, tāpēc notiek inficēšanās. | Līdzās caurejai par inficēšanos liecina miegainība un vemšana. |
| Tādas nopietnas slimības kā aizkuņģa dziedzera iekaisums, vēzis vai aknu slimība. | Gremošanas orgānu slimība var izraisīt caureju gan pieaugušiem suņiem, gan kucēniem. Arī citas slimības var ietekmēt gremošanas sistēmu, jo dzīvā organismā viss ir saistīts. | Parasti tiek novērotas tādas uzvedības izmaiņas kā nervozitāte, nemiers, vājums un miegainība. Tāpat dažas slimības izraisa vemšanu un/vai asinis izkārnījumos (“melnā caureja”). Kolīta gadījumā izkārnījumos parādās gļotas. |
Laiks apmeklēt veterinārārstu? Kādā gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība
Ja jūsu kucēnam ir caureja, jums nav tūlīt jādodas pie veterinārārsta. Vienmēr novērtējiet sava suņa vispārējo stāvokli. Ja jūsu mājdzīvnieks izskatās noguris un šķiet vājš, nekavējoties dodieties pie veterinārārsta. Ja jūsu kucēns šķiet vesels un laimīgs, daudzos gadījumos jūs varat patstāvīgi novērst simptomus ar neilgas badošanās vai vieglas diētas palīdzību. Tomēr, ja jūsu kucēnam caureja turpinās vairākas dienas, jums viņš jānogādā veterinārajā praksē vai klīnikā, lai noskaidrotu cēloni. Ja iespējams, paņemiet līdzi izkārnījumu paraugs, kas palīdzēs noteikt simptomu izraisītāju. Jūsu kucēna caureja nenozīmē, ka kucēnam noteikti ir kāda nopietna kaite. Tomēr veterinārārstu ieteicams apmeklēt arī tādēļ, ka sunīša organisms neuzņems barības vielas, ja viss tiek pārāk ātri izvadīts. Tāpat jūsu kucēna organisms zaudē daudz ūdens (šķidro izkārnījumu dēļ), un viņam var draudēt atūdeņošanās. Tas var kļūt bīstami kucēna dzīvībai.
Kāds sakars kucēna uzturam ar caureju
Ja jūsu kucēnam ir caureja, tās cēlonis var būt arī viņa barība, jo kucēna gremošanas sistēma ir samērā jutīga. Ja barojat kucēnu pārāk daudzveidīgi, var tikt kairināts kucēna kuņģa un zarnu trakts. Šī iemesla dēļ barība vienmēr jānomaina pakāpeniski nevis pēkšņi. Strauja barības maiņa suņiem var izraisīt arī aizcietējumus, meteorismu vai apetītes trūkumu. Mēs iesakām: atvēliet vismaz vienu nedēļu pārejai uz jaunu suņu barību, nomainot to pakāpeniski. Pirmajās pāris dienās aizvietojiet ceturto daļu no iepriekšējās barības daudzuma ar jauno barību. Turpmākajās dienās palieliniet jaunās barības īpatsvaru, līdz maltīti pilnībā veido jaunā barība. Ja jūsu suns ir ļoti jutīgs un barības maiņa viņam rada grūtības, pagariniet pārejas posmu. Sākumā pierastajai barībai pievienojiet tikai pavisam nelielu jaunās barības daudzumu un palieliniet jaunās barības īpatsvaru ļoti lēnām. Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu papildu informāciju par suņa barības nomaiņu.
Nomainiet suņa barību pakāpeniski.
Ir svarīgi pakāpeniski nomainīt barību, it īpaši, ja vēlaties pāriet no slapjās uz sauso barību vai otrādi. Iemesls ir acīmredzams: kucēna ķermenim ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos tik atšķirīgam uzturam.
Vai pašlaik izmantotā barība nav piemērota jūsu jaunajam sunim?
Arī suņiem var būt uztura nepanesība un alerģijas. Uztura nepanesība vai alerģija kucēnam var izraisīt caureju, ausu infekcijas vai izsitumus uz ādas. Viena no lietām, ko var darīt, lai novērstu jutīgas reakcijas uz uzturu, ir hipoalerģiskas suņu barības izmantošana. Katrā gadījumā, ja jūsu kucēnam ilgstoši ir caureja, jums jākonsultējas ar veterinārārstu. Ja izrādās, ka jūsu mājdzīvnieks nepanes noteiktas sastāvdaļas vai viņam pret tām ir alerģija, varat izvēlēties atbilstošu suņu barību.
Caureja var rasties arī tad, ja kucēns ēd:
- piemēram, sabojājies ēdiens, kas pārāk ilgi atstāts siltumā,
- no ledusskapja izņemta slapjā barība vai jēla gaļa, kas vēl nav sasilusi,
- ēdiena pārpalikumi vai ēdiena atliekas,
- cilvēkiem domāta pārtika (atsevišķi produkti var būt pat indīgi un dzīvībai bīstami, piemēram, šokolāde, vīnogas un bezkauliņu rozīnes),
- pārāk liels daudzumu barības,
- sniegs,
- netīrs dzeramais ūdens, piemēram, no peļķes,
- ļoti taukaini pārtikas produkti,
- asakas,
- kauli,
Ko jūs varat darīt?
- Ja jūsu suns joprojām ir labā fiziskā stāvoklī, varat izlaist vienu vai divas ēdienreizes. Atšķirībā no vesela pieauguša suņa kucēns nedrīkst badoties 24 stundas.
- Pārliecinieties, ka jūsu kucēns dzer daudz ūdens, lai novērstu atūdeņošanos.
- Kā alternatīvu ūdenim var izmantot atšķaidītu tēju (piemēram, kumelīšu), kas arī var pozitīvi ietekmēt gremošanu.
- Pēc dienas ar samazinātu barības daudzumu dodiet kucēnam viegli sagremojamu barību. Vislabāk rīsus vai kartupeļus. Jūs varat arī iedot dzīvniekam nedaudz gatavu banānu, jo tajos ir daudz kaloriju un tie var arī palīdzēt regulēt gremošanu. Tāpat tie satur pektīnu, kas spēj saistīt zarnās esošos toksīnus.
- Kucēns būtu jābaro pēc šādas maigas diētas vismaz 3 dienas, lai novērstu turpmākus gremošanas sistēmas traucējumus, ko var izraisīt pārāk strauja diētas maiņa.
- Vispirms iedodiet savam četrkājainajam draugam nelielas barības porcijas, lai pārbaudītu, kā suns panes barību.
- Kopumā jums vajadzētu uzmanīgi pavērot savu kucēnu, ja viņam ir caureja. Tā jūs daudz ātrāk pamanīsiet izmaiņas kucēna uzvedībā, kas var liecināt par saslimšanu, (piemēram, spēku izsīkumu).
- Veiciet nelielu izmeklēšanu: ja jums ir aizdomas par iespējamiem suņa gremošanas traucējumu cēloņiem, jūs varat ātrāk izlemt, vai veterinārārsta apmeklējums ir nepieciešams (piemēram, pazuduši apavi, sagrauzts koks, kāds atgadījums pastaigas laikā).
Noslēgums
Tāpat Jūs varat veikt pasākumus, lai nepieļautu caurejas rašanos kucēnam. Pirmkārt un galvenokārt, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko kucēns ēd. Tāpēc jums jāiemāca kucēns ņemt barību tikai tad, kad jūs to atļaujat. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai pasargātu savu četrkājaino draugu no ēsmām un citām briesmām. Jūsu mīlulim vajadzētu iemācīties un izpildīt komandu “Fu!”. Tāpat ir ieteicams noskaidrot, kurš, izņemot jūs, varētu iedot jūsu kucēnam kaut ko ēdamu: draugi un ģimenes locekļi, labu gribēdami, var iedot jūsu suņukam kaut ko, ko viņam nevajadzētu ēst.
Denīze Avelāna (Denise Avellan)
Ceļveža autore
“Es dzīvoju vētrainās Baltijas jūras krastā ar vējainu un vēsu klimatu kopā ar saviem suņiem, veidoju savu emuāru un rakstu Hanzas pilsētā Rostokā. Tā kā suņi un kaķi man ir bijuši līdzās un fascinē mani jau no mazotnes, mana profesionālā darbība ir saistīta ar suņu un citu mājdzīvnieku nozari. Kā tekstu sastādītāja par suņiem es veidoju saturu uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar dzīvniekiem, tīmekļvietnēm, emuāriem un sociālo tīklu kontiem. Šobrīd man ir divi suņi, ar kuriem es lepojos un kopā ar kuriem es baudu Ziemeļvācijas dabu.”